Civilās aviācijas aģentūras (CAA) 2023.gada otrā ceturkšņa gaisa telpas monitoringa dati liecina, ka vairāk nekā 60% lidojumu ar droniem klasificējami kā nesaskaņoti. Savukārt Valsts policija kopš 2021. gada ir konstatējusi 900 dažāda veida pārkāpumus dronu pilotēšanā, tā CAA rīkotajā diskusijā “Arī Tu vari būt pilots – pacelies debesīs ar dronu! Tikai neaizmirsti par drošību!” norādīja Valsts policijas (VP) tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks Māris Vitkovskis.
Pēdējos gados strauji attīstījušās bezpilota gaisa kuģu jeb dronu tehnoloģijas un pieaugusi to izmantošana militārās, uzņēmējdarbības un izklaides jomās. Pēc ES datiem kopējais reģistrēto dronu lidojumu skaits jau tuvojas diviem miljoniem. SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” aviācijas drošības daļas vadītāja vietnieks Krišjānis Glūzda atzina, ka pēdējos gados tiek novērots un fiksēts aizvien vairāk dronu lidojumu, vienlaikus pieaug arī to situāciju skaits, kad drona lidojums rada apdraudējumu citu personu īpašumiem vai mantai. Nesaskaņoti lidojumi var radīt arī cilvēktiesību aizskārumu, kā arī riskus un draudus kopējai gaisa telpai drošumam.
Diskusijas ietvaros moderators Sandis Pēcis kopā ar nozares ekspertiem – CAA bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītāju Ilmāru Ozolu, CAA projektu vadītāju Ivetu Kancēnu, SIA “Aviasabiedrība “Liepāja”” aviācijas drošības daļas vadītāja vietnieku Krišjāni Glūzdu, profesionālu fotogrāfu un kvalificētu tālvadības pilotu Māri Lazdānu, kā arī VP tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieku Māri Vitkovski un VAS "Latvijas Gaisa satiksme” (LGS) pārstāvi Olgu Admidiņu uzsvēra drošas dronu pilotēšanas priekšnoteikumus, kā arī atgādināja praktiskos soļus, kas jāveic topošajiem dronu īpašniekiem un pilotiem, lai dronu izmantotu droši un atbildīgi.
I. Kancēna uzsvēra, ka dronu pilotiem, līdzīgi kā autovadītājiem, ir nepieciešams nokārtot dronu pilotēšanas eksāmenu, ko var izdarīt attālināti CAA mājas lapā, un saņemt dronu pilota apliecību. Nozares eksperti izcēla arī vajadzību iegādāto dronu marķēt ar iegūto UAS ekspluatanta numuru, kā arī iegādāties atbilstošu apdrošināšanu. Savukārt LGS pārstāve O. Admidiņa pastāstīja par noteikumiem, kas jāievēro, lai lidojums būtu drošs un likumīgs no gaisa telpas izmantošanas viedokļa, atgādinot, ka informāciju par visiem ierobežojumiem var atrast LGS mājas lapā https://ais.lgs.lv/. Tas ir ne tikai drošības aspekts, lai netraucētu aviosatiksmei, bet arī, lai drona pilots nepakļautu riskam citus gaisa telpas dalībniekus.
Kaut teorētiskās zināšanas var apgūt attālināti, praktiski pilotēt dronu ikvienam jāmācās paša spēkiem, atzina tālvadības pilots Māris Lazdāns. Tas, gluži tāpat kā teorētisko zināšanu iegūšana un visu atļauju nokārtošana dronu drošai un likumīgai pilotēšanai, neesot sarežģīts uzdevums. Arī viņš iedrošina visus jaunos pilotus būt atbildīgiem un veikt nepieciešamās darbības, lai ikviens lidojums ar dronu būtu drošs.
I. Ozols, atbildot uz diskusijas skatītāja jautājumu, precizēja, ka drona pilots var būt arī jaunāks par 16 gadiem, ja vien viņš lidojumu veic personas, kas vecāka par 16 gadiem un saņēmusi atbilstošu kvalifikāciju, klātbūtnē. Pretējā gadījumā atbildību par lidojumu un noteikumu pārkāpšanu jāuzņemas vecākiem vai likumīgajiem aizbildņiem. Tāpat jāatceras, ka katrs lidojums ir jāsaskaņo ar zonas pārvaldnieku, ja attiecīgā ģeogrāfiskās zonas izmantošanas noteikumi to pieprasa. Arī šī informācija ir atrodama LGS interneta vietnē. “Noteikumi, kas regulē dronu pilotēšanu, ir spēkā jau ilgāku laiku, bet tagad tam tiek pievērsta lielāka uzmanība, jo droni ir palikuši ne tikai pieejamāki, bet arī sabiedrība vairāk pievērš uzmanību šādiem lidojumiem,” uzsvēra I. Ozols.
Bezpilotu gaisa kuģu sistēmu nākotnes perspektīvas ieskicēja I. Kancēna, norādot, ka “laikam ejot, dronu loma aviācijas nozarē pieaugs, tāpēc gribu uzsvērt, cik svarīgi jaunajiem dronu īpašniekiem ir reģistrēties un katru plānoto lidojumu saskaņot, nodrošinot ne tikai savu, bet arī apkārtējo drošību.”
Diskusijas mērķis bija palielināt dronu ekspluatantu, lietotāju un potenciālo bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas dalībnieku izpratni par jauno sistēmu un tās ieguvumiem, kā arī veicināt kopējo drošības līmeni Latvijas Republikas gaisa telpā.
BGK pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi Latvijā CAA īsteno ES KF līdzfinansētā projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas ieviešana” ietvaros, ar mērķi veicināt vides un drošības pasākumus Rīgas un Liepājas lidostās un uzlabot drošību Latvijas Republikas gaisa telpā. Kopējās attiecināmās projekta izmaksas – 1 764 705.88 EUR, Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 EUR.
Papildu informācija:
Iveta Kancēna
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”
Projektu vadītāja
Tālr.: 67507911
e-pasts: iveta.kancena@caa.gov.lv