Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā. Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.
Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.
Tāpat plānots ieviest datu apmaiņas saskarni, kas nodrošinās savietojamību ar citu iestāžu, tostarp operatīvo dienestu, IT sistēmām, tādējādi «digitalizējot» valsts pārvaldi dronu jomā.
Savukārt dronu uztveršanas iekārtas nodrošinās pārskatāmu uzraudzību starptautiskās lidostas “Rīga” gaisa satiksmes vadības zonas, kā arī lidostas “Liepāja” satiksmes informācijas zonas robežās. Tas nākotnē samazinās riskus, kas ir par iemeslu traucētiem komercaviācijas un vispārējās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem saistībā ar neautorizētu dronu lidojumiem lidlauku tuvumā. Arī pasažieriem tiks mazināta lidojumu kavējumu iespējamība.
Pēdējo gadu laika palielinājies atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kuros iesaistīti droni. Prognozējams, ka ilgtermiņā palielināsies atgadījumu skaits, kad droni tiek vadīti bīstami tuvu pārējiem gaisa kuģiem, radot draudus lidojumu drošumam. Piemēram, 2018.gadā lidostas “Rīga” tuvumā 37 dienu periodā tika konstatēts 71 nesankcionēts lidojums tuvāk par 5 km no lidlauka skrejceļa sliekšņiem, kā arī 159 gadījumos gaisa satiksmes vadības zonas robežās pārsniegts atļautais lidojuma augstums. Savukārt 2019.gadā divu dienu periodā konstatēti 49 dronu lidojumi, no kuriem 25 ir apdraudējuši gaisa satiksmi (pieci veikti tuvāk par 5 km no lidlauka skrejceļa sliekšņiem, bet 25 gadījumos pārsniegts atļautais lidojuma augstums).
Plānots, ka ieviešot jauno dronu uzraudzības un pārvaldības sistēmu, dronu lietotājiem kļūs skaidrāka informācija par noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī palielināsies saskaņoto lidojumu skaits.
CAA direktors Māris Gorodcovs norāda: “Ar Kohēzijas fonda atbalstu uzsāktais infrastruktūras attīstības projekts ir nozīmīgs solis dronu jomas sakārtošanā gan starptautiskās lidostas „Rīga” gaisa satiksmes vadības zonā, gan Latvijas gaisa telpā kopumā. Mēs progresējam jaunā līmenī, lai kopā ar iesaistītajām institūcijām sagatavotu juridiski sakārtotu un uz skaidriem spēles noteikumiem balstītu gaisa telpu bezpilota gaisa kuģu dinamiskai ienākšanai mūsu sadzīvē, hobijos, darbā un biznesā. Katram pieņemtajam lēmumam gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā ir jābūt balstītam uz drošuma un drošības nosacījumiem aviācijas jomā, bet būtiska ir arī faktiskā informācija par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem un vajadzībām. Jaunā dronu pārvaldības uzraudzības sistēma būs efektīva, sadarbspējīga ar iesaistītām institūcijām, kā arī praktiski izmantojama tās lietotājiem.”
Projekts nodrošina arī atbilstību Komisijas 2019.gada 24.maija īstenošanas Regulai (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām un 2012.gada 26.septembra Īstenošanas Regulai (ES) Nr. 923/2012, kas nosaka vienotus lidojumu noteikumus un ekspluatācijas normas aeronavigācijas pakalpojumiem.
Atbalsts dronu jomas sakārtošanai paredzēts darbības prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"", 2.kārtas ietvaros. Līgumu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru (CFLA) par KF līdzekļu saņemšanu projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide (projekta Nr. 6.1.2.0/20/I/001) īstenošanai CAA noslēdza 2021.gada 6.maijā.
Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705.88 EUR, no kuriem 1 500 000.00 EUR ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705.88 EUR privātais jeb CAA finansējums.
Plašāka informācija par projektu pieejama CAA mājas lapā sadaļā “Projekti”.
_______________________________________________________________
V/a “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir Latvijas vadošā iestāde aviācijas drošības uzraudzības jomā. CAA veic starptautiskajām prasībām atbilstošu un kvalitatīvu uzraudzību, pret aviācijas drošības procesos iesaistītiem uzņēmumiem – lidostām, civilās aviācijas lidlaukiem, gaisa pārvadātājiem, oficiālo kravu aģentiem un citiem. Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nosaka, ka katra dalībvalsts izstrādā, piemēro un uztur valsts civilās aviācijas drošības programmu, tāpat ES ir izstrādāti kopīgi noteikumi civilās aviācijas aizsardzībai no nelikumīgas iejaukšanās darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību. Attiecīgi Latvijas Republikā pilnvarotās iestādes funkcijas uzraudzības veikšanai pilda CAA.
